30 dienu izaicinājums – 5 lietas ko var iegūt rakstot katru dienu.

30 dienu izaicinājums rakstīt katru dienu. Sākās ar strukturētu mērķi, kurš pārvērtās diezgan spontānā instrumentā, kas radīja vēlmi pēc dienas noslēguma nomierinot gan prātu gan radot mieru pēc stresa pilnas dienas. Lasi tālāk rakstu un uzzini manas 5 atziņas.

Neesmu, bijis liels rakstīšanas fans, bet iedvesmu smēlos no matt davela, par 30 dienu izaicinājumiem, gribēju pievērst uzmanību, kā veidojas jauns ieradums un kadi no tā būs ieguvumi vai zaudējumi.

Lielie puikas no Kembridžas universitātes pētījumā min, ka rakstīšana "journaling" palīdz uzlabot labbūtību (nespēju pierasti pie well-being tulkojuma) pēc traumatiskiem vai stresa pilniem notikumiem. Tiem, kas piedalījās pētījumā, tika lūgts aprakstīt šos notikumus, rezultātā tika novērots progress gan fiziskajā, gan psiholoģiskajā veselībā. •(Baikie & Wilhelm, 2018)

Rīcība ļoti skaidra, viena mazā A5 lapa no rīta un viena lapa vakarā.
Pirmās nedēļas laikā pat izveidoju raksta struktūru:

Kāpēc – šīs ir par visu, piemēram, kāpēc es jūtos labi šodien pieceļoties.
Kā – šis ir par vēlmēm, piemēram, kā es vēlos pavadīt, šo dienu.
Kas – šis ir par vajadzībām, piemēram, kas šodien ir svarīgs.
*vakara rakstīšanas seansā šim loma ir par dienas notikušo, piemēram, kā es jūtos šovakar par šīs dienas notikumiem.

Pēc pirmās nedēļas iesoļojot otrajā nedēļā, veicu divas korekcijas pirmais labojums -  rakstīju tikai vakaros, es nevarēju sevi piespiest piecelties no rītiem 5 minūtes ātrāk, lai rakstītu otrais labojums – sāku rakstīt bez struktūras, ļāvos prātam un pildspalvai plūst pa papīru.

Un tad šis izaicinājums sevī ienesa jautrību un šīs ir 5 lietas, ko es sapratu, rakstot 30 dienas.

1. Ja izvirza nepareizo mērķi, kāpēc to dari – tas ātri vien zaudē vērtību.

Fenomenāli, ka pirmajā nedēļā, varbūt pat ātrāk, pirms sāku regulāri veikt šo, izaicinājumu prātoju, la iegūtu maksimālo rezultātu ir vajadzīga struktūra vai punkti, pēc kā vadīties, līdzīgi kā pateicības žurnāliem, kur jāraksta 5 lietas, par ko es esmu pateicīgs utt. Ap ceturto dienas sapratu, ka šādi kaut kas nav pareizi pa sajūtu līmenī tas nepalīdzēja. Apzinātība klauvēja pie durvīm un teica, ka dari, tā kā tu gribi, nevis izvirzi mērķi, kuram pats netici. Un tad mans mērķis apmeta kūleni un sāka iet ceļu, ko es ar šo 30 dienu izaicinājumu varu iegūt sev!

2. Ļaut domām plūst pa papīru bez tieša uzdevuma atpūtina prātu.

Ar jauno mērķi bez mērķa un izveidojot korekcijas rakstīt tikai vakaros deva ieguvumu – atpūtināt prātu. Kādā veidā? Diezgan vienkārši dēļ procesa, un visu šo ir vērtīgi padarīt par procesu. Apsēžoties, paņemot notebooku, uztaisīt kafiju/tēju un dot sev atļauju rakstīt visu, kas nāk prātā – tas iztukšo un tas nomierina. Pildspalvas slīdēšana pa papīru pati par sevi ir nomierinoša.

3. Pierakstot sarunu ar sevi, mazinās stress.

Stress nemazināsies visos momentos, bet es piefiksēju, kad diena bijusi stresa bagātīga vai vienkārši smaga diena šis process vakaros ļauj izrunāties ar sevi – rakstot nedomājot par struktūru, es to dēvēju par dienas atrakstīšanu. Momentā, kad pieķēru sevi pie teikuma šitā, diena bija nu tik pretīga, ka sliktāk viņa vairāk nevarēja būt un tas ir okey! Un lūk šis ir tas brīdis, dienas beigās saproti, ka diena ir b

eigusies un rīt būs cita. Savukārt tas iedod impulsu aiziet gulēt mierīgi un apziņa, ka rīt diena ir cita, savādāka diena.

4. Nav jāraksta daudz, lai iegūtu pozitīvu rezultātu.

Uzsākot šo izaicinājumu, es domāju, bāc man tagad vajadzēs rakstīt 2,3... a5 lapas. Lai gan es varu rakstīt daudz īpaši nepiespiežoties. Nāca vēlme izaicināt sevi, ieliekot sevi rāmjos, un rakstīt vienā A5 lapaspusē būs vērtīgāk man, jo tas izrauj no komforta zonas, un tad tajā A5 lapā būs ielikta patiešām svarīgākais – un tas deva pozitīvo rezultātu, gan priecājoties par veiksmes brīžiem, lepojoties ar dienas sasniegumu un dusmojoties uz dienas nejēdzībām. Izrādās daudz nevajag lai būtu labi.

5. Pēc trešās nedēļas izveidojas jauns ieradums.

Pirmajās trijās dienās es rakstīju atgādinājumu telefonā “jāraksta” tad pie 16 dienas aizmirst, ka vakarā vajag rakstīt praktiski neiespējami. Ieradums, kas kļuvis par vajadzību pēc dienas noslēguma, prasa 5 minūtes un dod iespēju prātam apstāties un iedvesmoties nākamajai dienai. Tas aptver sevī iepriekšminētos punktus un pāris minūtēs sakārto galvu, un tas tikai no parastas ikdienišķas rakstīšanas 30 dienu garumā.






Kā šo risina supervīzija

Supervīzija ar šo var darboties pēc principa, kādas sajūtas man šis sagādā. Piefiksēt tās, kā arī izrunāt kopā ar supervizoru piedzīvoto pieredzi. Klientam var parādīties vērtīgas atziņas, kuras nebūtu uzpeldējušas sesijas laikā. Šī ir lieliska metode klientiem ļaut būt ar savām domām ciešāk un ar tām meklēt problēmas risinājumus vai cēloņus starpsesiju posmā. No supervīzijas viedokļa šeit būtu svarīgi uzstādīt viegli izpildāmu 30 dienu mērķi.

Kā šo risina koučings

Koučings ir labs process, lai radītu jaunas mērķtiecīgas darbības un izvairītos vai tieši pretēji rosinātu jaunu ieradumu veidošanu, kas klientam varētu palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus. Svarīgi pievērst uzmanību, cik regulāri tiek pildīts “izaicinājums”, ir bijušas izlaistas dienas? Kā 30 dienu ieradumu veidošana var palīdzēt klientam izveidot ilgtspējīgu risinājumu problēmai?

Dalies ar rakstu LinkedinDalies ar rakstu Facebook